Otrā nedēļa aiz muguras

Vēl viena nedēļa ar ļoti daudz notikumiem ir aiz muguras. Esmu oficiāli un svinīgi pieņemts ģimenē un iepazīstināts ar visiem radiņiem. JĀ, protams šis galds nav par godu tikai man, jo mans hosttētis ir vinnējis milzīgā projektā, kura ietvaros renovēs vai būvēs jaunu skolu. Īsti nesapratu, bet nu fakts paliek fakts :) Vēl, pārsteidz tā ēšanas kultūra, kad obligāti ir trīs ēdieni. Kā uzkoda ir pica, tad seko liela porcija makaronu, tad augļi un beigās visam pa virsu vēl labi trekna tortīte, mmmm :)


Aizpagājušo sestdien bija Neapoles AFS rīkotais meetings, kurā vajadzēja pastāstīt par saviem pirmajiem iespaidiem par Itāliju, itāļiem un Neapoli. Tad atkal sekoja kārtējā lekcija, taču šoreiz tikai par to kā ātrāk iemācīties valodu un iegūt draugus. Teikšu jums tā, draugi man ir un valodu es esmu jau apguvis pietiekoši, lai varētu jau censties ne tikai klausīties ko viņi saka, bet jau atbildēt. Jā, ar to atbildēšanu ir tā, ka vienu dienu skolā sevi nosaucu par zivi, bet tas piederas pie lietas :) Un visi tagad saka, ka esmu kā mazs bērns, kurš mācoties valodu, visu lasa, atkārto un cenšas pateikt kā māk :)

Runājot par skolu. Klasē jau esmu iejuties, daudzos priekšmetos jau cītīgi pildu mājas darbus, kā piemēram matemātikā, fizikā, ķīmijā un jau ari vēsturē lasu uzdoto vielu :) Bet tikai lasu. Neteikšu, ka visu saprotu, bet ap ko lieta grozās, gan! Tur pretim ar ķīmiju atkal ir cits stāsts. Izrādās, ka manas hostmammas māsa ir ķīmijas profesore universitātē, tāpēc, ar ķīmiju tikšu galā. Fizika un matemātika ir balstīta uz formulām, tapēc nekādu problēmu, internets, klades un viss saprotams :)

Runājot par tiem rolleriem, kas šeit ir tik populāri :) Kamēr Latvijā vienuviet tos braucamos var redzēt tikai sezonas atklāšanā un noslēgumā šeit, pie skolas vārtiem!

Tad vēl pagājušo svētdien bija salūts, par godu svētkiem :) Ja godīgi, tad teikšu tā, ja Latvijā salūts ir ar izdomu un šovu, tad te parasta uguņošana pāris minūšu garumā :) Ar to pilnīgi pietiek, nevajag neko iespaidīgu, jo viss notiek uz jūras un pie kaut kādas pils, kurai ir sava leģenda :)
Leģendas doma: Cik sapratu, tad strauss esot izdējis olu un tā ola iemūrēta pilī. Tad kad tā ola izšķilsies, tad Neapole pazudis no zemes virsas! Cerams, ka ne šogad :(

Kā arī draugi. Varbūt šoreiz pietiks ar video :) Mammu neuztraucies, es neko pārgalvīgu pats nedaru :)
Puišiem tikai pastāstīju par BMX un Štromberga uzvaru olimpiādē, labi, joks :)
Rozā kreklā mans hostbrālis, zilajā t-kreklā draugs Claudio un lielais kaskadieris - draugs Roberto :)

Kā arī kopējais ģimenes pasākums svētdienās, futbols. Lieli Neapoles komandas fani, bet ir jau ari par ko fanot, jo komanda patiesi spēlē labi. Taču, ja tu kādam pateiksi, ka tev arī patīk, kā spēlē Milāna, var sanākt pietiekoši liels kašķis :) Ne par vienu citu komandu, tieši Milānas :) Šeit ļoti ciena arī Barselonas komandu un Inter :)

Nākamo nedēļu atkal sola anormālu karstumu, +32Ct°, bet nu pamazām visi jau sāk slimot ar iesnam un kakla sāpēm! Vilkt no skapjiem siltākas drēbes, kamēr es bliežu šortos un saku, ka ir diezgan karst. Bet tā arī ir vai tad +25Ct° nav karsti?!

Labi, jauku visiem bloga lasītājiem, nākamo nedēļu :)

Un skola var sākties...

Pirmā skolas diena....

Duša, brokastis un uz skolu braucam jau 7:30 jo stundas sākas jau 8:00, bet ziniet, kas ir pats pozitīvākais, tās beidzās 12:00 visu nedēļu. Šim visam ir viens mazs trūkums, uz skolu nāksies iet arī sestdienās, bet es domāju, ka tie, kuriem Latvijā ir astoņas stundas, piekritīs, ka labāk uz skolu iet sestdienās, ja ir tikai četras vai maksimums piecas stundas :)

Gāja jau jautri, taču tas, ko skolotāji saka ir pilnīgi nesaprotams. Varētu jau teikt, ka laikam tas ir normāli, bet kad klasē ienāca Itāļu valodas skolotāja no sākuma es nodomāju, ka viņa ir dusmīga. Ziniet, tomēr nebija viss, jo visu atlikušo stundu viņa reāli nobļāva, kas man liek secināt, ka viņa tikai ĻOTI skaļi runā.
Pēc skolas ar Valerio devāmies mājās. Par cik Michela (viesmamma) ir skolotāja mājās mēs braucam ar mašīnu, tāpat kā uz skolu.

Pēc skolas īsti neko daudz nedarījām, jo Valerio ir treniņi un man mājās jāpaliek ar viesvecākiem. Ar viņiem paskatījāmies TV uzsitām klaču un es viņiem palūdzu bērnu grāmatiņas, lai vieglāk apgūtu valodu. Jūtos kā bērnībā :)



Nākamā skolas diena iesākās jau kopā ar Valerio, nezinu kāpēc, bet man šķiet tā pat ir jautrāk un interesantāk. Sastapos ar to, ka esmu uzmanības centrā, no sākuma tas nedaudz uzvilka, bet tagad jau visi sāk aprast ar mani un es ar viņiem :) Nomainījās klase un nomainījās arī Itāļu valodas skolotāja, kas ir daudz klusāka un mierīgāka. Bija arī pirmā sporta stunda... Principā ļoti līdzīgi kā Latvijā. Paņems savu sporta inventāru un dari ko gribi :)

Futbols... Es ar vislielāko lepnumu varu paziņot ka pavisam netīšām iesitu vārtus īstam itālim :) Bet tā, es esmu pilnīga nulle futbolā salīdzinot ar viņiem... Ko gan es varēju gribēt. Nekad tā pa īstam neesmu mācējis spēlēt futbolu.

Šodien uz skolu nav jāiet, jo ir brīvdiena. Kapēc, Valerio nemāk man izskaidrot, bet ja nav jāiet, tad nav. Neuztraucieties, mēs nebastojam, jo neviens uz skolu neiet. Taču šodien līst lietu, tāpēc nāksies palikt mājās, bet ja vēlāk nelīs, gan jau kaut ko sadarīsim. Pa nakti bija negaidss un bija pazudusi elektrība, tikai nesen to atjaunoja... Ir palicis vēsāks, tikai 20 grādi un visi jau staigā bez maz vai ziemas jakās :)

Sveicini visiem Latvijā, mums arī beidzot līst :)

Pirmās dienas Itālijā

Ziniet, es nerakstīšu lielu ievadu, tāpēc uzreiz ķeršos pie lietas!!!

Pēdējā nakts Latvijā- negulēta. Milzīgks uztraukums, nepabeigti darbiņi un stress, kas neļāva izgulēties.

Un tad jau pienāca rīts... Bišķiņ kavējām, bet tas jau ir normāli, kuram gan negadās kavēt un kurš gan PIEKTDIENAS rītā var paredzēt sastrēgumus uz centra pusi!!!

Lidostā iečekojos lidojumam un pasēdēju lidostā un parunājāmies ar ģimeni. Mamma kā jau mamma deva pēdējos norādījumus un tad jau es atceros tikai to, ka sēdēju iekrampējies lidmašīnas sēdeklī un gribēju ātrāk nosēsties!

Lidostā mēs apmaldījāmies. Varbūt ne gluži apmaldījāmies, bet nespējām atrast vietu, kur saņemt bagāžu...

Lidostā mūs sagaidīja AFS brīvprātīgie un ar autobusu devāmies uz nometni, kas notika Romā.

Nometnē satiku ļoti daudz atsaucīgu cilvēku :) Mani pārsteidza tieši dāņi, jo līdz šim domāju, ka viņi nav īpaši komunikabli. Kā arī amerikāņi, ar viņiem, ja godīgi, var sadzīvot.
Nometnē varēju runāt tikai angliski, jo otrs cilvēks no Latvijas runāja krieviski :(
Apspriedām ļoti daudz svarīgas lietas, kā piemēram kāda varētu būt pirmā satikšanās ar ģimeni, pirmā skolas diena, u.t.t.

Pēc nometnes devāmies uz staciju un tad jau piedzīvojams varēja sākties pa īstam. Stacijā vajadzēja sēdēt divas stunda uz zemes, bet tas viss piederās pie lietas un drīzāk tas pat bija jautri!
Vilcienā satikām amerikāņus, kas svinēja savu vecpuišu ballīti Itālijā. Viņi bija pazaudējuši savus koferus!   Bet tā, ļoti jautri un atsaucīgi cilvēki :)

Un tad jau beidzot mirklis, kad satiku cilvēkus ar kuriem es dzīvošu turpmākos 10 mēnešus :) Jau stacijā viņi man uzdāvināja kreklu ar dažādām noderīgām frāzēm itāļu valodā :D

Ja godīgi, mirkli, kad braucām mašīnā es īsti neatceros, jo biju tik ļoti uztraucies... Par to, kā izskatīsies mana istaba, kā es dzīvošu un ko es te vispār darīšu.
Tad, kad ierados jaunajās mājās, tad stress vienkārši pagaisa :D

Satiku Valerio labāko draugu Claudio. Piedod Gvido, viņš ir līdzīgs tev :D Jautrs, kominikabls cilvēks, kaut gan nesaprot neko, ko es viņam saku vai stāstu. Bet viņš cenšās un tas jau ir apsveicami.
Ja kas Itālijā cilvēki angļu valodā praktiski nerunā.





Vakarā devāmies aplūkot Neopoli, iekodām īstu itāļu picu un saldējumu. Pica Latvija pilnīgi noteikti garšo daudz savādāk nekā šeit. Izrādās, ka Neopole iz picas dzimtene. Un tieši pašlaik notiek festivāls, kas veltīts šim faktam!


Šodien gan pa mierīgo, bijām ar viesvecākiem policijā, nokārtojām dažas lietiņas. Izskrēju ar Valerio, nopirkām man sim karti, kas strādā Itālijā.... Ja kādam interesē šis ir mans jaunais telefona numurs 3339201980. Nav nemaz tik garš :D

Un šeit ir salīdzinoši ar Latviju, ļoti netīrs un pie tā laikam man būs jāpierod. Satiksme ir šausmīga, es neesmu redzējis nevienu nesaskrāpētu, neiedunkātu vai nesasistu mašīnu. Bet neskatoties uz to, itāļi uz ceļiem ir daudz laipnāki nekā latvieši


Un tad rīt jau uz skolu... Šodien tur jau biju. Nav nemaz tik traki, taču varu pateikt tikai to, ka mēs nedrīkstam čīkstēt, jo Latvijā skolas ir daudz labiekārtotākas nekā Itālijā ;)