Pirmās dienas Itālijā

Ziniet, es nerakstīšu lielu ievadu, tāpēc uzreiz ķeršos pie lietas!!!

Pēdējā nakts Latvijā- negulēta. Milzīgks uztraukums, nepabeigti darbiņi un stress, kas neļāva izgulēties.

Un tad jau pienāca rīts... Bišķiņ kavējām, bet tas jau ir normāli, kuram gan negadās kavēt un kurš gan PIEKTDIENAS rītā var paredzēt sastrēgumus uz centra pusi!!!

Lidostā iečekojos lidojumam un pasēdēju lidostā un parunājāmies ar ģimeni. Mamma kā jau mamma deva pēdējos norādījumus un tad jau es atceros tikai to, ka sēdēju iekrampējies lidmašīnas sēdeklī un gribēju ātrāk nosēsties!

Lidostā mēs apmaldījāmies. Varbūt ne gluži apmaldījāmies, bet nespējām atrast vietu, kur saņemt bagāžu...

Lidostā mūs sagaidīja AFS brīvprātīgie un ar autobusu devāmies uz nometni, kas notika Romā.

Nometnē satiku ļoti daudz atsaucīgu cilvēku :) Mani pārsteidza tieši dāņi, jo līdz šim domāju, ka viņi nav īpaši komunikabli. Kā arī amerikāņi, ar viņiem, ja godīgi, var sadzīvot.
Nometnē varēju runāt tikai angliski, jo otrs cilvēks no Latvijas runāja krieviski :(
Apspriedām ļoti daudz svarīgas lietas, kā piemēram kāda varētu būt pirmā satikšanās ar ģimeni, pirmā skolas diena, u.t.t.

Pēc nometnes devāmies uz staciju un tad jau piedzīvojams varēja sākties pa īstam. Stacijā vajadzēja sēdēt divas stunda uz zemes, bet tas viss piederās pie lietas un drīzāk tas pat bija jautri!
Vilcienā satikām amerikāņus, kas svinēja savu vecpuišu ballīti Itālijā. Viņi bija pazaudējuši savus koferus!   Bet tā, ļoti jautri un atsaucīgi cilvēki :)

Un tad jau beidzot mirklis, kad satiku cilvēkus ar kuriem es dzīvošu turpmākos 10 mēnešus :) Jau stacijā viņi man uzdāvināja kreklu ar dažādām noderīgām frāzēm itāļu valodā :D

Ja godīgi, mirkli, kad braucām mašīnā es īsti neatceros, jo biju tik ļoti uztraucies... Par to, kā izskatīsies mana istaba, kā es dzīvošu un ko es te vispār darīšu.
Tad, kad ierados jaunajās mājās, tad stress vienkārši pagaisa :D

Satiku Valerio labāko draugu Claudio. Piedod Gvido, viņš ir līdzīgs tev :D Jautrs, kominikabls cilvēks, kaut gan nesaprot neko, ko es viņam saku vai stāstu. Bet viņš cenšās un tas jau ir apsveicami.
Ja kas Itālijā cilvēki angļu valodā praktiski nerunā.





Vakarā devāmies aplūkot Neopoli, iekodām īstu itāļu picu un saldējumu. Pica Latvija pilnīgi noteikti garšo daudz savādāk nekā šeit. Izrādās, ka Neopole iz picas dzimtene. Un tieši pašlaik notiek festivāls, kas veltīts šim faktam!


Šodien gan pa mierīgo, bijām ar viesvecākiem policijā, nokārtojām dažas lietiņas. Izskrēju ar Valerio, nopirkām man sim karti, kas strādā Itālijā.... Ja kādam interesē šis ir mans jaunais telefona numurs 3339201980. Nav nemaz tik garš :D

Un šeit ir salīdzinoši ar Latviju, ļoti netīrs un pie tā laikam man būs jāpierod. Satiksme ir šausmīga, es neesmu redzējis nevienu nesaskrāpētu, neiedunkātu vai nesasistu mašīnu. Bet neskatoties uz to, itāļi uz ceļiem ir daudz laipnāki nekā latvieši


Un tad rīt jau uz skolu... Šodien tur jau biju. Nav nemaz tik traki, taču varu pateikt tikai to, ka mēs nedrīkstam čīkstēt, jo Latvijā skolas ir daudz labiekārtotākas nekā Itālijā ;)