MA CHE BBUO'?

Zinu, biju kaut kur pazudis ar visu savu blogu, piedodiet, skola, mācības un itāļi, tomēr dara savu un īsti nesanāca jūs iepazīstināt ar pagājušās un aizpagājušās nedēļas piedzīvojumiem, bet nu tagad gan jūs varēsiet visu izlasīt no iepriekšējā ieraksta līdz šim brīdim.



Tātad, sākšu ar to, ka pie makaroniem un picas esmu pieradis! Tad kad vakariņās pasniedz kartupeļus ir sajūta, ka kaut kas nav kārtība, un zināt ko, mana hostmamma cep tortītes. Katru nedēļu ir savādāka tortīte. Un brokastīs es vairs neēdu cepumus un šokolādes krēmu, jo nu ar to nevar izvilkt līdz pusdienām, vismaz ne mans organisms, tāpēc no rītiem hostmamma man pērk kausēto sieru un jogurtu. Es nezinu, esmu jums rakstījis vai nē, bet nu brokastīs viņi ēd tikai saldumus. Ir jau garšīgi, bet nu tie tomēr ir saldumi.

Cītīgi apmeklēju bezmaksas kursus, kas notiek Piazza Dante nu vismaz netālu no turienes. Attēlā redzamā māja, ar lielajām durvīm, bet nu kad ejam tur iekšā visus lielos vārtus diemžēl never vaļā :( Nu jā, kursos tiek mācīta gramatika, kas nemaz nav tik grūta. Lai man piedod latviešu valodas skolotāja, bet nu vieglāka kā latviešu valodā... Kursi pagaidām notiek tikai ceturtdienās, bet ar nākamo nedēļu vajadzēs braukt arī otrdienās. Nav nemaz tik traki. Man tur patīk, mājīgi un viss pa mierīgo!


Pagājušo nedēļu atkal varēju neiet uz skolu. Bet nu šoreiz nebija nekādi svētki, bet nu AFS rīkotais seminārs, kas viesskolēniem bija obligāts, tāpēc nu vajadzēja iet klausīties. Par cik viss notika itāļu valodā, nemācēšu precīzi jums paskaidrot, par ko tur stāstīja. Cik nopratu kontekstu, tad stāstīja par Itāliju, kultūru, cilvēkiem un ēdienu, bet ko tur daudz stāstīt, tas tāpat visiem ir skaidrs. :)

Pēc semināra īsti laika aizbrukt mājās nebija, jo netālu bija itāļu valodas kursi par kuriem stāstīju brītiņu atpakaļ. Tāpēc mēs ar draugiem devāmies apskatīt Neapoles centru. Iepazinām vietējo arhitektūru, cilvēkus un varbūt redzējām arī to, ko parastie tūristi neredz. Bet man patika, jo šī tagad reāli ir mana pilsēta un man ir jāzina, kas te notiek.

Runājot par itāļu ģērbšanās stilu, tas tiešām ir kas ļoti interesants un nerunājot par matu griezumiem. Ieejot skolā uzreiz var saprast, kas ir modē, jo visiem zēniem ir vienādas frizūras un ļoti līdzīgs ģērbšanās stils. Bet runājot par ģērbšanās etiķeti, to gan viņi neievēro, jo Latvijā ierasties uz skolu treniņbiksēs būtu nepieklājīgi, bet ko es te runāju, varu saderēt, ka jau nākamo gad skolā redzēšu čaļus, kas staigās treniņbiksēs, jo tas būs modē. Bet ziniet, mani fascinēja šis policists, kas ik pēc divām minūtēm piekārtoja savu frizūru. Labi, jums tas nešķiet nekas smieklīgs, bet jums vajadzēja redzēt, kā tas no malas izskatījās. Tiešām jautri :)

Tad vēl Alona viesbrālim bija dzimšanas diena. Viņam palika trīspadsmit gadi. Jūs kādreiz esat bijuši uz trīspadsmitganieku diseni īstā klubā? Tas tiešām bija tik smieklīgi... Un jā, šeit arī diezgan populārs ir jaunais hīts Gangnam Style... Un protams mēs ar Alonu arī izmēģinājām jauno deju :)



Ka arī skola un programma, kas ir daudz reiz augstākā līmenī kā pie mums Latvijā. Vismaz matemātika, kura šeit priekš manis ir reāla morzas ābece. Bet nu viss ir kārtībā un skolotāja man ļāva mācīties pēc Latvijas programmas... Daudziem tas varētu šķist jautri, bet jā es te mācos, viens pats cītīgi studēju jauno vielu!  Un es pat saprotu, kas laikam ir pats galvenais :)

Pie mums arī paliek vēsāks, naktīs vairs tikai +17... :)


Sveicieni visiem Latvijā, kā arī sk. Evitai ;)