piektdiena, 2012. gada 23. novembris

Atgriešanās

Čau, čau, čau visiem Latvijā :)

Atkal sen neesmu neko rakstījis, bet nu varbūt arī interesantāk ir palasīt šad un tad, nevis katru nedēļu lasīt gandrīz vienu un to pašu! Bet nu labi, es pacentīšos laboties un rakstīt biežāk...

Tātad pēdējā bloga ierakstā es devos brīvdienās, ja?! Nu labi, brīvdienas jau bija labu laiciņu atpakaļ, tāpēc pastāstīšu kā gāja... Ziniet, brīvdienas, kā brīvdienas... :) Pavadījām kalnu mājā ar ģimenes draugiem un paziņām. Kalnu māja atrodas mazā kalnu pilsētiņā Castel di Sangro! Ja jūs spējat iedomāties mazu itāļu pilsētiņu, tad tieši tā tur arī izskatās! Cilvēku nav daudz, taču visi draudzīgi un atsaucīgi :) Ap šo laiku pilsētiņā neesot ļoti daudz cilvēku, bet tad kad sākas slēpošanas sezonu un tiek atvērti kalni (tad, kad uzsnieg sniegs) tad pilsētiņā neesot kur apgriezties! Pa auto bāni ar mašīnu Castel di Sangro ir stundas braucienā no Neapoles.

Nedēļa pēc brīvlaika skolā man bija diezgan grūta, jo bija jāraksta kontroldarbi un fizikā intorigation (es nezinu kā šito vārdu raksta)... Viennozīmīgi tas nozīmē, ka klases priekšā tev ir jāpastāsta likumi un jāspēj izpildīt trīs skolotāja uzdevumi. Tātad kopā es dabūju seši :) Un jā, jāpiebilst, ka viss šis ir jādara itāliski, nevis angliski, jo matemātikas skolotāja nesaprot angļu valodu. Matemātikā kontroldarbs vēl nav izlabots. Tāpēc gan jau nākamajā bloga ierakstā pateikšu, kā man veicās :)
P.s. matemātikas skolotāja māca arī fiziku.

Turpinot par skolu, varu jums pateikt, ka šonedēļ skolā neesmu bijis, jo visi protestē par izglītības sistēmas labojumiem un skolotāju algu samazinājumu. Kā piemēru ņemšu savu skolu. Okupēta! Jā okupēta un tā arī saprotat! Neviens trīs dienas nemācījās un visu ignorēja. Atbrauca policija, aizslēdza vārtus un durvis. Lai arī ja gribi, vari iet prom, daļa skolēnu tomēr tur sēž un neko netaisās mainīt. Doma tāda- kamēr viņi tur sēž, nekādas mācības nenotiek un ne skolotāji, ne arī kāds cits neko nevar izdarīt! Toties ir panākta vienošanās, ja tiks mainīts likums, skola tiks atbrīvota un mācības atsāksies. Arī rītdien visā Itālijā notiks mītiņi uz ielām un tad jau vakarā mēs uzzināsim, cik ilgi tad šis te viss turpināsies.

Un tagad atkāpjoties nedaudz no skolas, pastāstīšu, ko daru brīvajā laikā! Viena no iknedēļas aktivitātēm ir došanās uz Itāļu valodas nodarbībām kurā mācamies gramatiku! Kad jau sāc runāt, tad valoda vairs nešķiet tik skanīga un vienkārša kā pirmajā brīdī šķiet, taču varu pačukstēt, ka vieglāka par latviešu gramatiku jau ir gan. Īstenībā arī par krievu un angļu valodas gramatiku! Tāpēc iet diezgan raiti uz priekšu. Nerunāt šeit nav iespējams, jo pat autobusā visi grib aprunāties un varbūt nevis tāpēc, ka grib, bet tāpēc ka vienkārši tā sanāk par kaut ko aizdiskutēties, ka pilnīgi jāsāk runāt par vēl kaut ko! Nu pat sabiedriskajā transportā šeit nav garlaicīgi. Viennozīmīgi varu teikt, ka cilvēki šeit ir daudz atvērtāki kā Latvijā un pieļauju citur Ziemeļeiropā.

Aizpagājušās brīvdienās bijām ar Alonu sērfot. Sanāca jautrs pasāciens. Galvenais kad visiem bija neliels šoks par to ka spējam peldēt ūdenī kura temperatūra ir 14C°. Taču es centos cilvēkiem ieskaidrot, ka piemēram šajā vasarā Baltijas jūrā šī bija vidējā temperatūra visu vasaru un, ka mūsu jūrā tikai retos gadījumos ir siltāks ūdens! Un es ceru, ka nemeloju, jo pagājušo vasaru peldēties tiku tikai pāris reizes un tad tiešām bija tikai 14C°. Ja vidējā ūdens temperatūra jūrā bija augstāka par 14C° tad dodiet man to zināt, jo negribas lai cilvēki domā, ka dzīvojam tādā klimatā, ka jūrā ūdens pat nevar uzsilt pienācīgā temperatūrā!

Pagājušās brīvdienās ar hostmammu un hosttēti bijām aplūkot baznīcas, arhitektūru un nedaudz izzināt vēsturi. Zinājāt, ka attēlā redzamajā mājā tie konusi uz sienas simbolizē mūzikas notis. Kā skaitīt, es īsti nesapratu, bet nu fakts tomēr paliek fakts. Mājai ir vairāk kā 600 gadu, taču teoriju par notīm atklāja tikai 2008 gadā. Tāpēc pieļauju, brīdī kad cēla šo baznīcu, par notīm neviens nedomāja. :) Un bijā baznīcā, kurā ir Mikelandželo darbs, izdevās nofotografēt, taču es jums viņu nerādīšu, ziniet, bailes, ka apcietinās :) Tad vēl biju baznīcā, kurā viss bija no zelta, izskatījās iespaidīgi, ziniet, es atdzīšos, man cilvēkam kuram īsti nepatīk staigāt un baudīt baznīcu mākslu, mute atkārās. Tas tiešām bija kas iespaidīgs. Un vēl viens fakts, šī baznīca atrodas tūristiem ļoti nepiemērotā vietā, tāpēc nezinātājam atrast būtu diezgan sarežģīti. :( Kā arī visu šo ir neiespējami nofotografēt, tas vienkārši ir jāredz ar savām actiņām!

Šajās brīvdienās uz Romu neaizbraucām, jo visur ir paredzēti milzīgi protesti un tika paziņots, ka sabiedriskais transports pilsētās tikšot ierobežots un kustība būšot apgrūtinoša. Taču tas nekas, man apsolīja, ka aizbrauksim kādās citās brīvdienās :)

Tad Neapolē šodien bija nelieli svētki, jo vakardien pateicoties Cavani realizētajam soda sitienam pēdējā minūtē FC Napoli kvalificējās Eirolīgas pamatturnīram. Un runājot par futbolu, kurš no jums zināja, ka Maradona spēlējis divas sezonas tieši Napoli? Jā, tieši tajās divās sezonās Neapole uzvarēja A divīzijā un Eirolīgā. Par godu šim faktam Maradonam (kā futbola dievam) ir uztaisīts altāris. Kā arī kā jums šķiet, kurš ir labāks Maradona vai Pele? Bet viennozīmīgi, ja esat Neapolē necenšaties nevienam ieskaidrot, ka tas ir Pele :) Protams visi to uztvers ka joku, bet nu viniem ir pietiekoši daudz argumenti un lielākajā daļā gadījumu jums nāksies kapitulēt neapolieša priekšā, kas liks viņam justies nedaudz varenākam nekā tu ;)

Kā arī apsveicu Latviju pagājušajos svētkos :)

Laika apstākļu ziņā īsti nekas nav mainījies un viss pa vecam, varbūt ir kļuvis nedaudz lietaināks, bet gaisa temperatūra ir pat pārāk augsta priekš manis, ņemot vērā, ka ir Novembra otrā dekāde! :)

Nu ko, pa lielam jums visu esmu pastāstījis, kas man te notiek un kā iet! Un es ceru, ka jums patīk daudz lasīt :) Un es apsola, ka centīšos uzrakstīt biežāk, bet atdzīšos ir slinkums un varbūt arī kādreiz nav laika. :(

Jauku jums nedēļu un pirmo adventi, kas laikam ir jau nākamajās brīvdienās!!!

Un esat kaut nedaudz smaidīgāki, citur pasaulē spīd saule ;)


pirmdiena, 2012. gada 29. oktobris

Lettoniešiem

Jā, zinu, neko neesmu rakstījis, bet nu, es saliku bildes draugiem.lv tāpēc izdomāju, ka nerakstīšu. Vienkārši uzskatu, ka tā galerija neprasa jautājumus, kā man iet :)

Tātad, nu ķersimies vērsim pie ragiem... Ko tik es neesmu darījis... Tad laikam sāksim ar to, ka man iet labi un neko sliktu neesmu darījis. Cītīgi mācos valodu un ko es jums jau varu pateikt, ka io ho parlo italiano (es runāju itāliski). Tik tiešām valoda nav grūta un vienīgais ko es jums varu pateikt. Vislabāk valodu var iemācīties runājot tajā! Tas ir pats svarīgākais! Un ja godīgi, tad man te ģimenē hostmamma un hosttētis nerunā angliski, pilnīgi ne ko! Tad kad es vienā rītā pamodos man hostmamma pateica bye. Saprotiet nu paši :)


Skolā, skolā, skolā.... Ā, hostbrālis Valerio kandidē par skolas prezidentu. Teikšu jums tā, viņam ir ļoti lielas iespējas, jo viņu skolā zina visi :) Tāpēc protams mani arī un tas kādreiz ir diezgan jautri. Sasveicināties ar cilvēkiem, kurus pirmo reizi redzi un runāt, kā ar draugiem. Bet tas tieši Neapolē ir ļoti raksturīgi. Man pat ir draugs gaļas veikaliņā un minimarket! Par cik kādreiz sanāk iet uz autobusu, jo līst lietus, onkuliņš vienmēr aizrautīgi māj ar roku un sveicina itkā būtu pazīstami jau kādus 5 gadus :)

Tad biju AFS rīkotajā nometnē Salerno, satiku cilvēkus, kurus pēdējo reizi satiku, kad satikām savas ģimenes. Bija daudz stāstāmā un runājamā! Ka arī protams neiztika bez garlaicīgajām lietām. Teorija, likumi, ieteikumi un padomi!



Un jā, kas jautrs, bija uzdevums, salikti visu valstu nosaukumi un jāuzraksta ko jūs zināt par šīm valstīm, šo jaunieši zina par Latviju, prieks, ka vismaz kaut ko :)

Nu jā aizveda mūs apskatīties ari Salerno! Pilsēta, pēc lieluma tā kā Ventspils. Mazas ieliņas, tipiska Itālijas arhitektūra, bet nu lielākai daļai neapoliešu tā pilsēta nepatīk un ne jau tāpēc, ka ir skaistāka vai apmeklētāka, bet tikai un vienīgi viena iemesla pēc... Viņi fano par citu futbola komandu. Nevis par Napoli, bet par Juventus! :) Tāpēc, droši vien jau simto reizi atgādinu, ja jūs brauca uz kādu Itālijas pilsētu jums noteikti ir jāpainteresējās, kuru no futbola komandām viņi atbalsta, lai nepaliekat muļķa lomā :)












































Tad piektdien bija atkal sevi jāprezentē kādā starp kultūru pasākumā. Nebija nemaz tik traki. Tikai vienā mirklī, kamēr gaidījām ļoti uznāca miegs, jāpriecājas, ka neaizmigu :) Bet es nebiju vienīgais kam bija ļoti jautri, lielākā daļa no AFS bija nogarlaikojušies līdz pēdējam. Bet nu jums vajadzēja redzēt, kā visi atdzīvojās, kad pateica, ka ir pusdienu pārtraukums :)
Noprezentējām AFS godam un tagad laikam tuvākais pasākums ir tikai uz ziemassvētkiem.

Biju aizbraucis ari uz māju kalnos. Mājiņa maza un mīlīgi, doties kāta daba, kalni, klusums un svaigs gaiss! Tikai ļoti auksti... Biju aizbraucis bez jakas un sapratu, ka tā bija muļķīga ideja :) Bet vienīgais ko es gribu pateikt, ka Latvija diemžēl ir zeme, kurā Gaiziņš ir tikai tāds maziņš pauguriņš... labi, paskataties bildi un viss būs skaidrs :)

















Labi, jauku jums visiem nedēļu un skolniekiem brīvlaiku, man sāksies tikai no pirmā līdz ceturtajam :)

Apsolu, ka pēc brīvlaika atkal uzrakstīšu ;)

Un lai jūs nomierinātu un neuzvilktu varu pateikt, ka mums arī paliek auksti, šodien pa dienu bija tikai +9-+12°C


pirmdiena, 2012. gada 8. oktobris

MA CHE BBUO'?

Zinu, biju kaut kur pazudis ar visu savu blogu, piedodiet, skola, mācības un itāļi, tomēr dara savu un īsti nesanāca jūs iepazīstināt ar pagājušās un aizpagājušās nedēļas piedzīvojumiem, bet nu tagad gan jūs varēsiet visu izlasīt no iepriekšējā ieraksta līdz šim brīdim.



Tātad, sākšu ar to, ka pie makaroniem un picas esmu pieradis! Tad kad vakariņās pasniedz kartupeļus ir sajūta, ka kaut kas nav kārtība, un zināt ko, mana hostmamma cep tortītes. Katru nedēļu ir savādāka tortīte. Un brokastīs es vairs neēdu cepumus un šokolādes krēmu, jo nu ar to nevar izvilkt līdz pusdienām, vismaz ne mans organisms, tāpēc no rītiem hostmamma man pērk kausēto sieru un jogurtu. Es nezinu, esmu jums rakstījis vai nē, bet nu brokastīs viņi ēd tikai saldumus. Ir jau garšīgi, bet nu tie tomēr ir saldumi.

Cītīgi apmeklēju bezmaksas kursus, kas notiek Piazza Dante nu vismaz netālu no turienes. Attēlā redzamā māja, ar lielajām durvīm, bet nu kad ejam tur iekšā visus lielos vārtus diemžēl never vaļā :( Nu jā, kursos tiek mācīta gramatika, kas nemaz nav tik grūta. Lai man piedod latviešu valodas skolotāja, bet nu vieglāka kā latviešu valodā... Kursi pagaidām notiek tikai ceturtdienās, bet ar nākamo nedēļu vajadzēs braukt arī otrdienās. Nav nemaz tik traki. Man tur patīk, mājīgi un viss pa mierīgo!


Pagājušo nedēļu atkal varēju neiet uz skolu. Bet nu šoreiz nebija nekādi svētki, bet nu AFS rīkotais seminārs, kas viesskolēniem bija obligāts, tāpēc nu vajadzēja iet klausīties. Par cik viss notika itāļu valodā, nemācēšu precīzi jums paskaidrot, par ko tur stāstīja. Cik nopratu kontekstu, tad stāstīja par Itāliju, kultūru, cilvēkiem un ēdienu, bet ko tur daudz stāstīt, tas tāpat visiem ir skaidrs. :)


Pēc semināra īsti laika aizbrukt mājās nebija, jo netālu bija itāļu valodas kursi par kuriem stāstīju brītiņu atpakaļ. Tāpēc mēs ar draugiem devāmies apskatīt Neapoles centru. Iepazinām vietējo arhitektūru, cilvēkus un varbūt redzējām arī to, ko parastie tūristi neredz. Bet man patika, jo šī tagad reāli ir mana pilsēta un man ir jāzina, kas te notiek.

Runājot par itāļu ģērbšanās stilu, tas tiešām ir kas ļoti interesants un nerunājot par matu griezumiem. Ieejot skolā uzreiz var saprast, kas ir modē, jo visiem zēniem ir vienādas frizūras un ļoti līdzīgs ģērbšanās stils. Bet runājot par ģērbšanās etiķeti, to gan viņi neievēro, jo Latvijā ierasties uz skolu treniņbiksēs būtu nepieklājīgi, bet ko es te runāju, varu saderēt, ka jau nākamo gad skolā redzēšu čaļus, kas staigās treniņbiksēs, jo tas būs modē. Bet ziniet, mani fascinēja šis policists, kas ik pēc divām minūtēm piekārtoja savu frizūru. Labi, jums tas nešķiet nekas smieklīgs, bet jums vajadzēja redzēt, kā tas no malas izskatījās. Tiešām jautri :)

Tad vēl Alona viesbrālim bija dzimšanas diena. Viņam palika trīspadsmit gadi. Jūs kādreiz esat bijuši uz trīspadsmitganieku diseni īstā klubā? Tas tiešām bija tik smieklīgi... Un jā, šeit arī diezgan populārs ir jaunais hīts Gangnam Style... Un protams mēs ar Alonu arī izmēģinājām jauno deju :)



Ka arī skola un programma, kas ir daudz reiz augstākā līmenī kā pie mums Latvijā. Vismaz matemātika, kura šeit priekš manis ir reāla morzas ābece. Bet nu viss ir kārtībā un skolotāja man ļāva mācīties pēc Latvijas programmas... Daudziem tas varētu šķist jautri, bet jā es te mācos, viens pats cītīgi studēju jauno vielu!  Un es pat saprotu, kas laikam ir pats galvenais :)

Pie mums arī paliek vēsāks, naktīs vairs tikai +17... :)


Sveicieni visiem Latvijā, kā arī sk. Evitai ;)







svētdiena, 2012. gada 23. septembris

Otrā nedēļa aiz muguras

Vēl viena nedēļa ar ļoti daudz notikumiem ir aiz muguras. Esmu oficiāli un svinīgi pieņemts ģimenē un iepazīstināts ar visiem radiņiem. JĀ, protams šis galds nav par godu tikai man, jo mans hosttētis ir vinnējis milzīgā projektā, kura ietvaros renovēs vai būvēs jaunu skolu. Īsti nesapratu, bet nu fakts paliek fakts :) Vēl, pārsteidz tā ēšanas kultūra, kad obligāti ir trīs ēdieni. Kā uzkoda ir pica, tad seko liela porcija makaronu, tad augļi un beigās visam pa virsu vēl labi trekna tortīte, mmmm :)


Aizpagājušo sestdien bija Neapoles AFS rīkotais meetings, kurā vajadzēja pastāstīt par saviem pirmajiem iespaidiem par Itāliju, itāļiem un Neapoli. Tad atkal sekoja kārtējā lekcija, taču šoreiz tikai par to kā ātrāk iemācīties valodu un iegūt draugus. Teikšu jums tā, draugi man ir un valodu es esmu jau apguvis pietiekoši, lai varētu jau censties ne tikai klausīties ko viņi saka, bet jau atbildēt. Jā, ar to atbildēšanu ir tā, ka vienu dienu skolā sevi nosaucu par zivi, bet tas piederas pie lietas :) Un visi tagad saka, ka esmu kā mazs bērns, kurš mācoties valodu, visu lasa, atkārto un cenšas pateikt kā māk :)



Runājot par skolu. Klasē jau esmu iejuties, daudzos priekšmetos jau cītīgi pildu mājas darbus, kā piemēram matemātikā, fizikā, ķīmijā un jau ari vēsturē lasu uzdoto vielu :) Bet tikai lasu. Neteikšu, ka visu saprotu, bet ap ko lieta grozās, gan! Tur pretim ar ķīmiju atkal ir cits stāsts. Izrādās, ka manas hostmammas māsa ir ķīmijas profesore universitātē, tāpēc, ar ķīmiju tikšu galā. Fizika un matemātika ir balstīta uz formulām, tapēc nekādu problēmu, internets, klades un viss saprotams :)

Runājot par tiem rolleriem, kas šeit ir tik populāri :) Kamēr Latvijā vienuviet tos braucamos var redzēt tikai sezonas atklāšanā un noslēgumā šeit, pie skolas vārtiem!

Tad vēl pagājušo svētdien bija salūts, par godu svētkiem :) Ja godīgi, tad teikšu tā, ja Latvijā salūts ir ar izdomu un šovu, tad te parasta uguņošana pāris minūšu garumā :) Ar to pilnīgi pietiek, nevajag neko iespaidīgu, jo viss notiek uz jūras un pie kaut kādas pils, kurai ir sava leģenda :)
Leģendas doma: Cik sapratu, tad strauss esot izdējis olu un tā ola iemūrēta pilī. Tad kad tā ola izšķilsies, tad Neapole pazudis no zemes virsas! Cerams, ka ne šogad :(

Kā arī draugi. Varbūt šoreiz pietiks ar video :) Mammu neuztraucies, es neko pārgalvīgu pats nedaru :)
Puišiem tikai pastāstīju par BMX un Štromberga uzvaru olimpiādē, labi, joks :)
Rozā kreklā mans hostbrālis, zilajā t-kreklā draugs Claudio un lielais kaskadieris - draugs Roberto :)




Kā arī kopējais ģimenes pasākums svētdienās, futbols. Lieli Neapoles komandas fani, bet ir jau ari par ko fanot, jo komanda patiesi spēlē labi. Taču, ja tu kādam pateiksi, ka tev arī patīk, kā spēlē Milāna, var sanākt pietiekoši liels kašķis :) Ne par vienu citu komandu, tieši Milānas :) Šeit ļoti ciena arī Barselonas komandu un Inter :)

Nākamo nedēļu atkal sola anormālu karstumu, +32Ct°, bet nu pamazām visi jau sāk slimot ar iesnam un kakla sāpēm! Vilkt no skapjiem siltākas drēbes, kamēr es bliežu šortos un saku, ka ir diezgan karst. Bet tā arī ir vai tad +25Ct° nav karsti?!

Labi, jauku visiem bloga lasītājiem, nākamo nedēļu :)











ceturtdiena, 2012. gada 13. septembris

Un skola var sākties...

Pirmā skolas diena....

Duša, brokastis un uz skolu braucam jau 7:30 jo stundas sākas jau 8:00, bet ziniet, kas ir pats pozitīvākais, tās beidzās 12:00 visu nedēļu. Šim visam ir viens mazs trūkums, uz skolu nāksies iet arī sestdienās, bet es domāju, ka tie, kuriem Latvijā ir astoņas stundas, piekritīs, ka labāk uz skolu iet sestdienās, ja ir tikai četras vai maksimums piecas stundas :)

Gāja jau jautri, taču tas, ko skolotāji saka ir pilnīgi nesaprotams. Varētu jau teikt, ka laikam tas ir normāli, bet kad klasē ienāca Itāļu valodas skolotāja no sākuma es nodomāju, ka viņa ir dusmīga. Ziniet, tomēr nebija viss, jo visu atlikušo stundu viņa reāli nobļāva, kas man liek secināt, ka viņa tikai ĻOTI skaļi runā.
Pēc skolas ar Valerio devāmies mājās. Par cik Michela (viesmamma) ir skolotāja mājās mēs braucam ar mašīnu, tāpat kā uz skolu.

Pēc skolas īsti neko daudz nedarījām, jo Valerio ir treniņi un man mājās jāpaliek ar viesvecākiem. Ar viņiem paskatījāmies TV uzsitām klaču un es viņiem palūdzu bērnu grāmatiņas, lai vieglāk apgūtu valodu. Jūtos kā bērnībā :)



Nākamā skolas diena iesākās jau kopā ar Valerio, nezinu kāpēc, bet man šķiet tā pat ir jautrāk un interesantāk. Sastapos ar to, ka esmu uzmanības centrā, no sākuma tas nedaudz uzvilka, bet tagad jau visi sāk aprast ar mani un es ar viņiem :) Nomainījās klase un nomainījās arī Itāļu valodas skolotāja, kas ir daudz klusāka un mierīgāka. Bija arī pirmā sporta stunda... Principā ļoti līdzīgi kā Latvijā. Paņems savu sporta inventāru un dari ko gribi :)

Futbols... Es ar vislielāko lepnumu varu paziņot ka pavisam netīšām iesitu vārtus īstam itālim :) Bet tā, es esmu pilnīga nulle futbolā salīdzinot ar viņiem... Ko gan es varēju gribēt. Nekad tā pa īstam neesmu mācējis spēlēt futbolu.

Šodien uz skolu nav jāiet, jo ir brīvdiena. Kapēc, Valerio nemāk man izskaidrot, bet ja nav jāiet, tad nav. Neuztraucieties, mēs nebastojam, jo neviens uz skolu neiet. Taču šodien līst lietu, tāpēc nāksies palikt mājās, bet ja vēlāk nelīs, gan jau kaut ko sadarīsim. Pa nakti bija negaidss un bija pazudusi elektrība, tikai nesen to atjaunoja... Ir palicis vēsāks, tikai 20 grādi un visi jau staigā bez maz vai ziemas jakās :)

Sveicini visiem Latvijā, mums arī beidzot līst :)

pirmdiena, 2012. gada 10. septembris

Pirmās dienas Itālijā

Ziniet, es nerakstīšu lielu ievadu, tāpēc uzreiz ķeršos pie lietas!!!

Pēdējā nakts Latvijā- negulēta. Milzīgks uztraukums, nepabeigti darbiņi un stress, kas neļāva izgulēties.

Un tad jau pienāca rīts... Bišķiņ kavējām, bet tas jau ir normāli, kuram gan negadās kavēt un kurš gan PIEKTDIENAS rītā var paredzēt sastrēgumus uz centra pusi!!!

Lidostā iečekojos lidojumam un pasēdēju lidostā un parunājāmies ar ģimeni. Mamma kā jau mamma deva pēdējos norādījumus un tad jau es atceros tikai to, ka sēdēju iekrampējies lidmašīnas sēdeklī un gribēju ātrāk nosēsties!

Lidostā mēs apmaldījāmies. Varbūt ne gluži apmaldījāmies, bet nespējām atrast vietu, kur saņemt bagāžu...
Lidostā mūs sagaidīja AFS brīvprātīgie un ar autobusu devāmies uz nometni, kas notika Romā.








Nometnē satiku ļoti daudz atsaucīgu cilvēku :) Mani pārsteidza tieši dāņi, jo līdz šim domāju, ka viņi nav īpaši komunikabli. Kā arī amerikāņi, ar viņiem, ja godīgi, var sadzīvot.
Nometnē varēju runāt tikai angliski, jo otrs cilvēks no Latvijas runāja krieviski :(
Apspriedām ļoti daudz svarīgas lietas, kā piemēram kāda varētu būt pirmā satikšanās ar ģimeni, pirmā skolas diena, u.t.t.

Pēc nometnes devāmies uz staciju un tad jau piedzīvojams varēja sākties pa īstam. Stacijā vajadzēja sēdēt divas stunda uz zemes, bet tas viss piederās pie lietas un drīzāk tas pat bija jautri!
Vilcienā satikām amerikāņus, kas svinēja savu vecpuišu ballīti Itālijā. Viņi bija pazaudējuši savus koferus!   Bet tā, ļoti jautri un atsaucīgi cilvēki :)




Un tad jau beidzot mirklis, kad satiku cilvēkus ar kuriem es dzīvošu turpmākos 10 mēnešus :) Jau stacijā viņi man uzdāvināja kreklu ar dažādām noderīgām frāzēm itāļu valodā :D

Ja godīgi, mirkli, kad braucām mašīnā es īsti neatceros, jo biju tik ļoti uztraucies... Par to, kā izskatīsies mana istaba, kā es dzīvošu un ko es te vispār darīšu.
Tad, kad ierados jaunajās mājās, tad stress vienkārši pagaisa :D

Satiku Valerio labāko draugu Claudio. Piedod Gvido, viņš ir līdzīgs tev :D Jautrs, kominikabls cilvēks, kaut gan nesaprot neko, ko es viņam saku vai stāstu. Bet viņš cenšās un tas jau ir apsveicami.
Ja kas Itālijā cilvēki angļu valodā praktiski nerunā.





Vakarā devāmies aplūkot Neopoli, iekodām īstu itāļu picu un saldējumu. Pica Latvija pilnīgi noteikti garšo daudz savādāk nekā šeit. Izrādās, ka Neopole iz picas dzimtene. Un tieši pašlaik notiek festivāls, kas veltīts šim faktam!


Šodien gan pa mierīgo, bijām ar viesvecākiem policijā, nokārtojām dažas lietiņas. Izskrēju ar Valerio, nopirkām man sim karti, kas strādā Itālijā.... Ja kādam interesē šis ir mans jaunais telefona numurs 3339201980. Nav nemaz tik garš :D

Un šeit ir salīdzinoši ar Latviju, ļoti netīrs un pie tā laikam man būs jāpierod. Satiksme ir šausmīga, es neesmu redzējis nevienu nesaskrāpētu, neiedunkātu vai nesasistu mašīnu. Bet neskatoties uz to, itāļi uz ceļiem ir daudz laipnāki nekā latvieši


Un tad rīt jau uz skolu... Šodien tur jau biju. Nav nemaz tik traki, taču varu pateikt tikai to, ka mēs nedrīkstam čīkstēt, jo Latvijā skolas ir daudz labiekārtotākas nekā Itālijā ;)